2015.gada Vecāku konferences rezolūcija Rezeknē
«Dzimta»
Rēzeknē, 2015.gada 14.maijā
Mēs, Vecāku konferences 2015 dalībnieki, starptautiskās ģimenes dienas priekšvakarā, rūpējoties par bērnu fizisko un psihisko veselību un labklājību, kā arī:
- ņemot vērā to, ka genderisma ideoloģija neatbilst Latvijas Republikas Satversmei, latviešu tautas kultūrvēsturiskajām tradīcijām un kristīgajām vērtībām;
- ņemot vērā gendera pieejas aktīvo virzīšanu Eiropas likumdošanā, izglītībā, sociālajā jomā, kas apdraud ne tikai bērnu tikumību, bet arī ģimenes institūta eksistēšanu un attīstību;
- ņemot vērā to, ka skolas loma īpaši pieaug mūsdienu mainīgajā pasaulē
aicinām valsts un pašvaldības iestādes, likumdevējus un izpildvaras pārstāvjus:
- Visos likumdošanas līmeņos aizsargāt tradicionālās ģimenes vērtības.
- Organizēt un atbalstīt sporta, mākslas, kultūras un citus atpūtas pasākumus, kas veicina ģimeņu aktīvu piedalīšanos.
- Atgūt vēsturiski pārbaudītu audzināšanas un mācību mijiedarbības sistēmu vispārizglītojošajās iestādēs. Likuma līmenī piešķirt skolai audzināšanas funkciju, jo audzināšana nav šķirama no izglītības. Skolai jābūt vienai no aktīviem subjektiem bērnu un vecāku audzināšanā.
- Aktīvi izmantot sociālo zinību, ētikas, veselības mācības un klases audzināšanas stundas ģimenes pozitīvā tēla veidošanai, sieviešu un vīriešu dzimuma identitātes nostiprināšanai, vīra un sievas, tēva un mātes lomu skaidrošanai.
- Nodrošināt vecāku un skolas darbinieku bezmaksas apmācības aktuālajos bērnu un jauniešu audzināšanas jautājumos.
- Aizliegt izglītības iestādēs gendera pieejas un seksuālo attiecību demonstrēšanu un popularizēšanu, jo tas negatīvi ietekmē izglītojamo psihi.
II.daļa
Lai nepieļautu juvenālo tehnoloģiju izplatīšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī:
- ņemot vērā Latvijas Zinātniskās Akadēmijas 2002.gada atzinumu par nepieciešamību saglabāt vecāku varas jēdzienu normatīvajos aktos;
- ņemot vērā to, ka nosaukums «bāriņtiesa» ir maldinoša, jo bāriņtiesas nav iekļautas tieslietu sistēmā un izskata ne tikai nepilngadīgo bāreņu lietas (kuriem nav tuvāko radinieku), bet jebkura bērna likteni;
- ņemot vērā to, ka bāriņtiesa rupji iejaucas ģimeņu dzīvē un, liekot uzsvaru materiālajai labklājībai, aizvieto bērniem ģimeni ar audžuģimeni, krīzes centru, bērnu namu un citām formālām iestādēm;
- ņemot vērā to, ka ģimenes nokļūst sociāli grūtajā situācijā gan materiālo līdzekļu trūkuma, gan garīgās dezorientēšanas (jēgas trūkuma) dēļ, līdz ar to tai ir nepieciešams atbalsts, nevis sodīšana;
- ņemot vērā to, ka bērnu šķiršana no vecākiem noved pie ģimenes kā sabiedrības pamatšūnas sagraušanas un negatīvi ietekmē turpmāko ģimeņu veidošanos Latvijā;
aicinām:
- Normatīvajos aktos atgūt formulējumu „vecāku vara” jauninājuma „aizgādības tiesības” vietā.
- Izvirzīt augstas prasības sociālā darbinieka un bāriņtiesas locekļa amata ieņemšanai.
- Veicināt sociālo darbinieku profesionālo kompetenču paaugstināšanu, liekot uzsvaru uz darba garīgajiem aspektiem.
- Ieviest stingrus sodus par pierādīti prettiesisko bērna šķiršanu no ģimenes vai par tādu šķiršanu, kura aizvietojusi reāli iespējamo atbalstu ģimenei.
- Pielietot psiholoģiskās vai psihiatriskās izpētes tikai ārkārtas situācijās, jo piespiedu kārtā šķirtie bērni un mātes nevar būt psiholoģiski stabili.
- Atcelt bāriņtiesas kā lieku birokrātisko starpnieku starp tieslietu sistēmu un pilsoni, kas turklāt neattaisno sabiedrības gaidas un iztērē sabiedrības un valsts resursus.
- Virzīt sociālos resursus uz reālo atbalstu ģimenēm (materiālā, psiholoģiskā, medicīniskā, pedagoģiskā rakstura), nevis uz bērnu šķiršanu no savām ģimenēm.