Vēstule LR Saeimas deputātiem

Автор:

«Dzimta»

Тема:

Atklātās vēstules

Kam: Latvijas Republikas Saeimas deputātiem
Par: Tradicionālo ģimenes vērtību stiprināšana

Vecāku sabiedriskā kustība «Dzimta» (turpmāk «Dzimta») ir dibināta 2013.gada septembrī. Tā apvieno sabiedriski aktīvus cilvēkus, kas iestājas par ģimenes un tikumiskajām vērtībām — tām patiesajām vērtībām, kas palīdzēja cilvēcei izdzīvot skarbajos vēsturiskajos apstākļos un palīdz cienīgi pastāvēt mūsdienās. «Dzimta» apvieno cilvēkus ar dažādu pasaules uzskatu un etnisko piederību, dažādiem politiskajiem uzskatiem un dažādu attieksmi pret reliģijām.

Savā darbībā «Dzimta» īpaši iestājas par Latvijas Republikas Satversmes 110. un 116.pantiem, kas ir vērsti uz tikumības un tradicionālo ģimenes vērtību saglabāšanu un nostiprināšanu.

Ņemot vērā daudzu Latvijā dzīvojošu vecāku uztraukumu par tendencēm, kas pēdējos gados vērojamas izglītības un bērnu tiesību aizsardzības jautajumos, lūdzam Jūs kā tautas ievēlētu Saeimas deputātu atbildēt uz 4 sabiedrībai būtiskiem jautājumiem:

1. Vai Jūs esat par bērnu seksualizāciju? (sk. 1.pielikumu)

2. Vai Jūs esat par genderu reformu ieviešanu sabiedrībā? (sk. 2.pielikumu)

3. Vai Jūs esat par viendzimuma personu seksuālo un laulības attiecību popularizēšanu bērnu izglītības un aprūpes iestādēs? (sk. 3.pielikumu)

4. Vai Jūs esat par to, ka vecāku vara ģimenē tiek aizstāta ar vecāku aizgādības tiesībām? (sk. 4.pielikumu)

Ņemot vērā tēmas aktualitāti, lūdzam Jūs uz katru no uzdotajiem jautājumiem sniegt godīgu un nepārprotamu atbildi — «Par» vai «Pret» — atspoguļojot savu personīgo viedokli šajā jautājumā.

Darām zināmu, ka Jūsu atbilde tiks publicēta plašsaziņas līdzekļos, tostarp, sabiedriskās kustības «Dzimta» interneta vietnē: www.rod.lv.

Iepriekš pateicamies par atsaucību.

Ar cieņu,

Valdes priekšsēdētājs

 

Zemāk jūs varat izlasīt vēstules pielikumus:

1.pielikums

„Seksualizācija” nozīmē mērķtiecīgu cilvēka apziņas virzīšanu uz seksu tādā seksualitātes izpratnē, kas ir pilnīgi atrauta no mīlestības jūtām un atbildības, kā arī seksa komercializācija un dehumanizācija, dabisko psiholoģisko barjeru, kultūras (vai reliģijas) tabu sistēmas un pat sugas izdzīvošanas instinkta sagraušana.

Mūsuprāt, nedrīkst valstiskā mērogā atbalstīt atkailināšanās kultu (kas mūsdienās caurvijis visu mākslas jomu), rādīt slavenību guļamistabas piedzīvojumus, veicināt attieksmi pret seksu kā pērkamu un pārdodamu patēriņa preci, bērniem pamatskolā vilkt uz maketa prezervatīvus, izvietot kailu sieviešu fotogrāfijas presē (ja neskaita mākslas fotogrāfijas īpašos izdevumos un gleznās), veikt publiskas diskusijas par tām dzīves sastāvdaļām, kuras jāuzskata par intīmām, svētām, ģimenē paturamām, uz ielas neiznesamām un tirgū netirgojamām.Mūsdienu bērnu žurnāli un TV kanāli bērniem piedāvā savas seksualitātes ekspluatēšanu. Meitenes pieradina pie domas, ka viņu dzīves jēga ir patikt vīriešiem.

Diemžēl, seksualizācija parādās arī Eiropas Savienības un Latvijas izglītības programmās. Tā parasti slēpjas aiz dzimumaudzināšanas jautājumiem un ir attaisnota ar maldinošo aicinājumu pasargāt pusaudžus no agrīnās grūtniecības, HIV infekcijām un abortiem.Minēsim dažus faktus.

Nr.1.2007.g. 25.oktobrī tika pieņemta Eiropas Padomes konvencija „Par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību».Konvencija paredz bērniem tiesības uz seksuālo orientāciju, uzliek par pienākumu ieviest seksuālo izglītību pamatskolā un vidusskolā, veicina bērnu līdzdalību seksuālās izglītības programmu izstrādē.2013.g. 12.decembrī Saeimā ir iesniegts likumprojekts šīs konvencijas apstiprināšanai: http://mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40308740

  • Nr.2.Pasaules Veselības organizācija izdeva Vācijā „Seksuālās izglītības standartus”, kur 40.lpp. 4 – 6 gadu vecuma bērniem ir paredzēts mācīt masturbāciju: http://www.bzga-whocc.de/?uid=20c71afcb419f260c6afd10b684768f5&id=home
  • Nr.3. Sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (WHO) un ANO iedzīvotāju fondu (UNFPA), UNICEF virza seksuālās izglītības programmas, bērnu aizsardzības no vecāku vardarbības programmas, izveido sociālo dienestu tīklu, kam piešķir plašas tiesības - atņemt bērnus no to bioloģiskiem vecākiem kā potenciālajiem varmākām. http://www.unesco.org/new/en/hiv-and-aids/our-priorities-in-hiv/sexuality-education/international-technical-guidance-on-sexuality-education/. Seksuālās izglītības programmu linkos parādās varavīksnes karogs – LGBT personu simbols. http://www.unesco.org/new/en/hiv-and-aids/our-priorities-in-hiv/educaids/
  • Nr.4. Latvijā pamatskolai piedāvātie standarti Dabaszinībās un Sociālajās zinībās 5.-9. klasei (tā sauktā Valeoloģija jeb Veselības mācība, ko aktīvi integrē pamatskolas izglītības sistēmā) pamudina bērnus pievērst pastiprinātu uzmanību dzimumorgānu anatomijas un fizioloģijas, seksuālās nobriešanas, seksuālās dzīves un kontracepcijas jautājumiem. Nevienā no mācību grāmatām seksuālās dzīves tēma ne reizi nav saistīta ar laulības jēdzienu. Pamatskolas audzēkņus aicina „pārliecināties, ka tā ir mīlestība, nevis aizraušanās, ka jūs abi to vēlaties, to visu esat pārrunājuši, apzināties risku un pieņemat diviem pieaugušiem cilvēkiem atbilstošu lēmumu”. Šādus dzimumgatavības kritērijus, kas ir piedāvāti nepilngadīgām un psiholoģiski nenobriedušām personām (13-14 gadu veciem skolēniem), nevar uzskatīt par laulības un ģimenes institūtu stiprinošiem, bet gan par tādiem, kas tos grauj, jo pamudina pusaudžus uz agrīniem un nekārtīgiem seksuālajiem kontaktiem. Kamēr bērnus izglīto par seksuālās dzīves un kontracepcijas specifiku jau sākot ar 5. klasi, laulības jēdziens pirmo un pēdējo reizi parādās tikai mācību grāmatas „Sociālās zinības 9.klase” pēdējās lappusēs likumdošanas, nevis ētikas kontekstā, t.i. apspriežot jautājumus par laulības līgumu un alimentiem, kas, savukārt, šeit nav saistīti ar seksuālās dzīves jautājumu. Tas nozīmē, ka laulības un bērnu laišanas pasaulē tēmu apzināti nodala no dzimumdzīves.
  • Nr.4. 2014. gada 7.janvārī tika apstiprinātas Izglītības pamatnostādnes 2014.-2020.g., kuros sadaļā „Cilvēkdrošība” 5.pantā (46.lpp.) ir norādīts: „izstrādāt cilvēkdrošības mācību kursa materiālus, veicinot integrētu veselības, sporta, dzimuma līdztiesības, morāles, prostitūcijas, cilvēku tirdzniecības un fiktīvo laulību jautājumu apguvi pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā...”:http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40305684
  • Nr.5. Latvijas ģimenes plānošanas un seksuālās veselības acociācija „Papardes zieds”ilgstoši realizē jauniešu degradējošu un ģimenes vērtību graujošu plānu, izplatot ideoloģiju „sekss bez atbildības” (bērniem ir jāmācās lietot prezervatīvi, uzvelkot tos uz kāda priekšmeta, kas mūsu valstī pagaidām tiek klasificēts kā likuma pārkāpšana, saskaņā ar Krimināllikuma 162.pantu), tiek popularizēta hormonālā kontracepcija, kas grauj jaunu meiteņu auglību utt. http://www.papardeszieds.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=63&Itemid=15. „Papardes zieda” vizītes skolās notiek bez vecāku piekrišanas saņemšanas, dažkārt no klases tiek izraidīti skolotāji. Šāda veida darbība vērtējama kā pāragras dzimumdzīves popularizēšana. Asociācijas valdes priekšsēdētāja I.Ķelle pieļauj šādus apgalvojumus publiskajā telpā: „Mums arī ir jāprot bērnam paskaidrot, ka dzimumorgānu glāstīšana ir jauka, patīkama, taču darāma vienatnē”. http://www.satori.lv/raksts/6765/Iveta_Kelle/Kas_runas_ar_berniem%3F

Dzimumtieksme ir izdzīvošanas un sugas turpināšanas instinkta izpausme, kas pēdējos gadu desmitos tiek pilnīgi sagrozīta. Mēs labi apzināmies, ka sabiedrībā vienmēr ir cilvēki ar izlaidīgu seksuālo dzīvi, taču ir nepieļaujams, lai šādas novirzes tiktu godātas un popularizētas. Turpretim, ģimenes godātas netiek, it sevišķi daudzbērnu ģimenes. Savukārt, genderisma teorija (sk. 2.pielikumu) var sekmīgi tikt iedzīvināta šādā iepriekš sagatavotā, seksualizētā un ar cinismu piesātinātā apziņas telpā.

Tas veicina agrīnas seksuālās attiecības un nereti arī dzimumidentitātes maiņu, kas galu galā novedīs pie vēl lielāka laulību un ģimenes institūtanolieguma, netiklu attiecību vairošanas un pagaidu partnerattiecību uzplaukuma. Jaunajā Eiropas seksuālās audzināšanas koncepcijā ģimene ir nobīdīta malā, piešķirot tai izmirstoša relikta lomu.

Turklāt, bērnu tiesību uz seksuālo orientāciju nostiprināšana sekmē sabiedrības uzskatuspar bērnukā seksuālo objektu.Ar bērna piekrišanu viņa seksuāla izmantošana pēc noteiktā vecuma sasniegšanas daudzviet Eiropā ir neierobežota un vecākiem nav nekādu iespēju to ietekmēt. Augstākminētajā2007.gada EP konvencijā vecāku tiesības seksuālo aizliegumu kontekstā vispār nav pieminētas. Drīzāk pretēji – bērnus māca apšaubīt savas ģimenes tradicionālās vērtības, ignorēt vecākus un pat nepakļauties tiem.

Ņemot vērā katastrofālu demogrāfisko situāciju valstī, uzskatām, ka mērķtiecīga bērnu un pusaudžu seksualizācija izglītības sistēmā, kas tiek slēpta zem dzimumu līdztiesības, cilvēktiesību, homofobijas, drošumspējas, veselības mācības vai kāda cita aizsega, ir pilnīgi nepieļaujama.

 

2.pielikums

Eiropas Savienība aktīvi ierosina dažādus projektus un normatīvos aktus „dzimumu stereotipu izskaušanas” jomā - genderu reformas. Genderu reformas paredz jaunu skatījumu uz dzimuma identitātes jautājumiem, kur dzimums, jeb „genders”, var atšķirties no cilvēka bioloģiskā dzimuma, jo, saskaņā ar genderisma teoriju, pastāv seši genderi, nevis divi dzimumi. Tieši šajā skatījumā darbojas un tiek ieviesti jaunie dzimumu līdztiesības projekti. Tieši šajā skatījumā Eiropas Savienības likumdošanā tiek lietoti jēdzieni „dzimuma identitāte” un „dzimumu līdztiesība”.

„Sociālā dzimuma” izpratnes ieviešana izglītības sistēmā nozīmētu piedāvājumu bērniem izvēlēties „dzimumu” no sešiem variantiem: vīrieši, sievietes, lesbietes, geji, biseksuāļi un transseksuāļi. Genderu reformu nolūks ir radīt bērnos izpratni, ka dzimums ir nepastāvīga īpašība, ko bērns var brīvi izvēlēties un iegūt. Šādas izglītības metodikas ignorē gan iedzimtības noteiktās dzimumu atšķirības, gan zinātniski pierādīto faktu, ka homoseksuālisms nav iedzimts fenomens un apdraud bērnu normālu seksuālo orientāciju nākotnē. Īpaši bīstamas šīs metodes ir zēniem, kuriem dzimuma identitātes traucējumi novērojami 5 reizes biežāk nekā meitenēm.

ES normatīvajos aktos, runājot par dzimumu līdztiesības jautājumiem, pēdējā laikā tiek runāts par iegūto/izvēlēto jeb sociālo dzimumu/dzimti (‘gender’), kura tiesības visdažādākajos veidos tiek politiski un institucionāli nostiprinātas un aizsargātas visiem iespējamiem līdzekļiem, arvien biežāk arī represīviem. Laikā no 1970.gada ES ir ieviesusi aptuveni 15 direktīvu saistībā ar dzimumu līdztiesības nostiprināšanu.

Zemāk piedāvājam ieskatu Latvijas un ES darbībām šajā jautājumā:

  • Nr. 1. Latvijā genderisma teoriju atbalsta Dzimumu līdztiesības komiteja, veicinot dzimumu līdztiesības aspektu integrēšanu izglītībā, t.sk. pirmsskolas iestādēs: „Rotaļu un lomu spēlēs neregulēšana var sekmēt to, ka bērni izspēlē tādu ģimenes modeli, kāds novērots mājās. Pedagogs iesaistoties varētu aicināt bērnus lomu spēlēs uzņemties dažādus pienākumus, arī viņu ģimenē, iespējams, netradicionālus... Izteikta dzimumdiference ir arī pienākumu sadalē ārpus nodarbībām brīvajā laikā. Meitenes vairāk tiek aicinātas slaucīt, uzkopt un mazgāt traukus, savukārt zēni pārbīdīt krēslus un galdus. Šis dalījums netiek pamatots ar bērna individuālo fizisko sagatavotību vai interesēm, bet ar uzskatiem, kādam būtu jābūt vīrietim vai sievietei”. http://www.lm.gov.lv/upload/sabiedribas_lidzdaliba/sipkk/rekomend_090713.pdf
  • Nr. 2. 2012.gadā ar Ziemeļu ministru padomes finansējumu tika izdotas grāmatas pirmsskolas izglītības iestādēm „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards”. Tas bija viens no Latvijas „Plāna dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam” pamatuzdevumiem, lai „integrētu dzimumu līdztiesības principus pirmsskolas iestāžu darbā”. Taču ir labi zināms, ka aiz šādu grāmatiņu parādīšanās līdz absurdam liberālajās Ziemeļvalstīs, Nīderlandē un vēl dažā labā Eiropas un pasaules valstī, stāv starptautiskās geju, lesbiešu un transpersonu organizācijas un viņu propagandētā „tolerances mācība”
  • Nr. 3. 2013.gada 5.martā Ministru kabinets uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai pastiprināti sekot, lai mācību grāmatu izstrādē tiktu ievērotas 2005.gada "Vadlīnijas mācību grāmatu veidotājiem: dzimumu līdztiesības principu  integrēšana mācību grāmatās”. Šajās vadlīnijās teikts: "Eksperti iesaka arī uzmanīgi vērtēt dažu mācību priekšmetu standartos iekļautās atšķirīgās normas zēniem un meitenēm. Īpaši tas attiecas uz sporta izglītības prasībām. Piemēram, sākumskolas pirmajās trīs klasēs sporta izglītības prasības zēniem un meitenēm ir vienādas, bet Pamatizglītības mācību priekšmetu standartā izvirzītas jau atšķirīgas prasības zēniem un meitenēm... Šīm un citām atšķirīgajām prasībām nav objektīva pamatojuma.”
  • Nr. 4. 1998.g. ES ir deklarējusi, ka dzimumu līdztiesība ir tās galvenā prioritāte kopš Kopienas dibināšanas brīža, tā pieder tās pamattiesībām un ir nozīmīgākā no ES kopējām vērtībām. http://legislationline.org/topics/organisation/4/topic/7. Paceļot vērtību virsotnē dzimumlīdztiesību, ES dzimumu līdztiesību, jeb genderisma teoriju (‘gender ideology”), ir padarījusi par savu ideoloģiju. Dzimumu līdztiesība ir pat kļuvusi par ES identitātes zīmolu. http://www.uaces.org/documents/papers/1201/masselot.pdf
  • Nr. 5. 2008.g. 9.jūnija ES Padomes secinājumi „Dzimumu stereotipu izskaušana sabiedrībā” ir atklāti teikts: „Pastāvīgi dzimumu stereotipi izraisa cilvēkresursu nelietderīgu izmantošanu, un tas liedz ES pilnībā izmantot tās potenciālu; tādējādi tie ir nopietns šķērslis, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas izaugsmes un nodarbinātības mērķus.” Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība neaizstāv sieviešu intereses darba tirgū, bet tikai izmanto tās kā instrumentu ES ekonomisko un politisko mērķu sasniegšanai. http://www.eu2008.si/en/News_and_Documents/Council_Conclusions/June/0609_EPSCO-Gender.pdf
  • Nr. 6. 2011.g. 7.martā ES Padome atzīst, ka dzimumu līdztiesība ir Eiropas Savienības fundamentāla vērtība, un ka dzimumu līdztiesības politikas īstenošana ir vitāli svarīga tās ekonomiskajai izaugsmei, pārticībai un konkurētspējai. http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/lsa/119628.pdf
  • Nr. 7. 2011.g. 28.septembrī – EP rezolūcija “Par cilvēku tiesībām, seksuālo orientāciju un genderidentitāti ANO. http://www.europarl.europa.eu/document/activities/cont/201110/20111003ATT28144/20111003ATT28144EN.pdf
  • Nr. 8. 2013.g. 12.martā EP rezolūcija „Par dzimumu stereotipu izskaušanu Eiropas Savienībā”. http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2013-0074+0+DOC+XML+V0//LV
  • Nr. 9. 2013.g. jūnijā kārtējā EP Parlamentārā Asambleja apstiprina 2010.gada Rezolūcijas Nr.1728 aktualitāti un turpina tās noteikto kursu: „strikti reglamentēt valsts dienestu darbības attiecībā pret LGBT” (pants 6.5); „radīt apstākļus LGBT kopienām, lai tās varētu ņemt dalību politikā un likumu izstrādāšanā” (6.6); „ieviest kriminālatbildību par noziegumiem pret LGBT” (6.7). Asambleja „piedāvā sabiedriskiem darbiniekiem, parlamentāriešiem, politiķiem ... personīgi piedalīties geju parādēs un līdzīgos pasākumos” (pants 6.20.); „publiski nenosodīt LGBT un neatbalstīt homofobās diskusijas” (6.21) u.c. http://assembly.coe.int/Mainf.asp?link=/Documents/AdoptedText/ta10/ERES1728.htm.
  • Nr. 10. 2014.g. 31.janvārī EP rezolūcija „Par sieviešu un vīriešu līdztiesību Eiropas Savienībā” kā uz negatīvo tendenci norāda uz kultūru: „kultūras tradīcijas ir galvenais iemesls, kādēļ atbildība par aprūpi gulstas galvenokārt uz sieviešu pleciem” (pants Z). Rezolūcijā ir minētas „atšķirīgas ģimeņu struktūras, tostarp civilpartnerība vai laulība starp vienāda vai atšķirīga dzimuma partneriem” (pants Ap), kā arī vesela sadaļa „Cīņa pret dzimumu stereotipiem”. http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+REPORT+A7-2014-0073+0+DOC+XML+V0//LV
  • Nr. 11. 2014.g. 4.februārī EP rezolūcija “Par ES ceļvedi homofobijas un ar dzimumorientāciju un dzimumidentitāti saistītas diskriminācijas apkarošanu”, kur izteikts pieprasījums jēdzienu ”dzimums” attiecināt arī uz transpersonām un interseksuāļiem. http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2014-0062+0+DOC+XML+V0//LV. Vienlaikus atkārtoti no ES puses izvirzīts mērķis - sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju panākt, lai jaunajā 11.starptautiskajā slimību klasifikatora redakcijā (SSK-11) ar dzimumidentitāti saistītie veselības traucējumi tiktu svītroti no psihisko un uzvedības traucējumu saraksta. Rezolūcija pieprasa veselības politikas jomā īpaši risināt LGBTI personām raksturīgas veselības problēmas, lai gan pētījumi apliecina, ka tās ir saistītas ar šo personu riska uzvedības paradumiem un piekopto dzīvesveidu.

Kā jau redzams, ES dzimumu līdztiesības politika ir vērsta uz cilvēka dzimumidentitātes nonivelēšanu. Iedzimtības kā bioloģiskā faktora noliegšana cilvēka dzimuma identitātē ir cilvēka būtības apzināta kropļošana. Dzimumu līdztiesības ideoloģija patiesībā liecina par nežēlīgu un noziedzīgu sociālo eksperimentu, veidojot nākotnei garīgi un fiziski izkropļotus cilvēkus.

 

3.pielikums

Izglītības sistēma nedrīkst balstīties uz laika gaitā nepārbaudītajiem un zinātniski apšaubāmiem apgalvojumiem un idejām. Tostarp ir ideja par to, ka bērniem jāskaidro, kas ir homoseksuālās attiecības un jāveido priekšstats par to, ka šādas un citas novirzes ir normālas.

Tā kā pēdējos gadu desmitos vairākās valstīs tiek legalizētas viendzimuma laulības un tajās jau ir izauguši bērni, tas ir devis iespēju izdarīt no socioloģijas viedokļa objektīvus, zinātniski pamatotus slēdzienus. Teksasas universitātes (Ostina, ASV) socioloģijas doktora Marka Regnera 2010.-2012.g zinātniskais pētījums „Ar ko atšķiras izaugušie bērni, kuru vecākiem ir viendzimuma attiecības” liecina par homoseksuālu vecāku ģimenēs augušu bērnu zemu dzīves kvalitāti: 25% respondentu konstatēta saslimstība ar seksuāli transmisīvām slimībām (dabīgu ģimeņu bērniem šis rādītājs ir 8%); 24% nesen bija plānojuši izdarīt pašnāvību (tādas noskaņas ir 5% heteroseksuālu vecāku uzaudzinātiem); 31% uzaugušo ar mammu-lesbieti un 25% uzaugušo ar tēvu-geju ir bērnībā tikuši piespiesti nodarboties ar seksu pret savu gribu, t.sk. arī ar vecākiem (heteroseksuālu vecāku gadījumā pedofilijas rādītājs ir 8%). http://www.markregnerus.com/uploads/4/0/6/5/4065759/regnerus_july_2012_ssr.pdf

Šajā sakarā satraukumu rada šādi fakti.

Mūsu valsts visu iedzīvotāju kopīgajās interesēs ir redzēt veiksmīgas un kuplas ģimenes, ko veido vīrišķīgi, atbildīgi vīri un sievišķīgas sievietes. Līdz ar to bērnudārzos un skolās vajadzētu nevis vājināt, bet stiprināt sievietes un vīrieša identitāti, atklājot un uzsverot katra dzimuma labākās īpašības kā bērna personības attīstības potenciālu.

 

4.pielikums

Uzskatam, ka terminu „vecāku vara” nevar pielīdzināt terminam aizgādība, jo vecāku vara nepārprotami ir plašāks jēdziens nekā aizgādības tiesības: aizgādība liek uzsvaru uz gādāšanu par bērnu nevis tā audzināšanu. Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija terminu „aizgādība” skaidroja kā atvasinātu no vārda „gādība” (rūpes, rūpēšanās darīt tā, lai nodrošinātu ar visu nepieciešamo), kas ietver tikai nelielu daļu no tā jēdziena, ko tiesību teorijā apzīmē ar terminu „vecāku vara”. 2002.gadā Komisija vienprātīgi nolēma par termina „vecāku vara” lietošanu likumdošanā, neaizstājot to ar „aizgādību” vai „aizbildību” http://likumi.lv/doc.php?id=62802.

2003.gada 6.jūnijā Bērnu tiesību aizsardzības likumā tika izdarīti grozījumi, kuros vecāku vara tika aizstāta ar aizgādības tiesībām: https://www.vestnesis.lv/?menu=doc&id=75579

Kopš tā laika visi grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Bāriņtiesu likumā tika vērsti nevis uz ģimenes atbalstu un aizsardzību (saskaņā ar Satversmes 110.pantu), bet gan uz bāriņtiesu pilnvaru paplašināšanu un vecāku gribas ierobežošanu. Bieži notiek sociālo darbinieku un bāriņtiesu patvaļa, šķirot bērnus no ģimenēm par apšaubāmiem iemesliem. Vairums Latvijas cilvēku paļaujas uz "kompetento" amatpersonu “mierinājuma” vārdiem, ka viss jau būs kārtībā - pastaigāsiet pie psihologa, atpūtīsieties no bērniem un bērni atgriezīsies mājās. Faktiski tā tas nenotiek un vecākiem jāpieliek milzīgas pūles, lai atgūtu savus bērnus atpakaļ.

Tas liek domāt, ka sociālus darbiniekus un bāriņtiesu ierēdņus apmāca kādai citai bērnu aizsardzības problēmas izpratnei, kas krasi atšķiras no mūsu sabiedrībā vispārpieņemtajiem uzskatiem. Rietumu Eiropā šāda „bērnu interesēs” strādājoša sistēma tiek saukta par juvenālo justīciju. No sīkumiem veidojas valsts kontroles tīkls pār ģimeni, veidojas atmosfēra, kas pauž trauksmi un neuzticēšanos vecākiem, mākslīgi tiek veicināti vardarbības un nežēlības apstākļi ap bērnu.

Zvērināta advokāte Krista Milberga atzīmē: „Kamēr Latvijas valsts pati nespēj nodrošināt tādu tiesisko vidi valstī, kas padarītu neiespējamu iespējamību nodarbināt cilvēkus par netaisnīgu darba atlīdzību, tikmēr paplašināt bāriņtiesu pilnvaras, tostarp kā pamatu bērnu izņemšanai no ģimenes minot ekonomisko vardarbību (tā arī nevienojoties Latvijā par šī jēdziena izpratni), ir absolūti nepieļaujami. Tāpat nedz Civillikuma 177. pants, nedz kāds cits normatīvais akts nenosaka kritērijus, kādiem jāatbilst bērna mājoklim, lai tas būtu piemērots likumdevēja izpratnei par bērnam piemērotu dzīvesvietu. Tādējādi šis jēdziens atstāts subjektīvai bāriņtiesu darbinieku interpretācijai. Latvija ir pietiekami daudznacionāla un daudzreliģiju valsts, kur valda dažāda izpratne par bērniem nepieciešamo”.

Mēs atbalstām ģimenes stiprināšanu, pamatojoties uz pašsaprotamajām vecāku tiesībām radīt, audzināt un pasargāt bērnus, uz vecāku personīgo atbildību par saviem bērniem un ģimeni.

2014.g. 27.martā