Trešais solis ceļā uz veselību: atteikšanās no interneta un gadžetu atkarības
Natalija Golubeva un Arturs Razumovs
Gadžeti pārņēmuši daļu funkciju, kuras agrāk bija cilvēka apziņas privilēģija. Tie atceras un analizē. Cilvēki arvien vairāk saaug ar ierīcēm. Acīmredzams kļūst jautājums, kur beidzas mūsu personības «es», kur atrodas robeža starp cilvēku un ierīci.
Vēl viens punkts, no kura atsakoties uzlabotos cilvēka veselība — atkarība no interneta un informācijas nesējierīcēm. Neliels paskaidrojums: informācijas nesējs, jeb gadžets, ir savdabīga ierīce, kura tiek pieslēgta daudz sarežģītākiem mehānismiem un patstāvīgi pati strādāt nespēj. Lai gan pēdējā laikā par «gadžetiem» sauc gandrīz visas jaunās tehnoloģiskās iekārtas – zibatmiņu , planšetdatorus, smartfonus, MP3-atskaņotājus, klepjdatorus un citus.
Lai cik skumji tas nebūtu, visbiežāk, pirmais, ko cilvēki no rīta dara nav mazgāšanās un rīta vingrošana, bet datora ieslēgšana. Neatņemama brokastu sastāvdaļa visbiežāk ir vēstuļu vai ziņu lasīšana sociālajos tīklos un ziņu portālu pārskats. Pēc tam atkal: dators, mobilais telefons, MP3-atskaņotājs un citi civilizācijas labumi…
Vai mēs varējām to prognozēt, ka dators spēj izraisīt atkarību līdzīgu narkomānijai? Kāds žurnālists uzrakstījis interesantu rakstu par šo tēmu. Šeit ir daži fragmenti:
«XXI gadsimts piedāvādams aizvien jaunas ciparu tehnoloģijas novedis cilvēci līdz vēl vienam sliktam ieradumam — atkarības no informācijas nesējiem (gadžetiem). Pat ne no pašiem telefoniem un datoriem, bet no informācijas plūsmas, kurā iegrimst lietotāji. Tā ir hormonāla atkarība, apgalvo speciālisti — mēs «uzsēžamies» uz «labsajūtas hormona» — dopamīna, kurš izdalās līdz ko mēs saņemam kārtējo jaunās informācijas devu. Mēs patstāvīgi skenējam informatīvo telpu, meklējot kaut ko, kas mūs atraus no ierastā — kārtējo īsziņu, e-pastu, sociālā tīkla čatu, telefona zvanu. Dopamīna receptori ir sakairināti un mēs atrodamies patstāvīgas nojautas stāvoklī, ka tulīt ‘uziesim’ kaut ko jaunu, un kā mums šķiet, daudz interesantāku par to, ar ko mums tagad vajadzētu nodarboties,» — skaidro Gerijs Smols, viens no vadošajiem ASV neiropsihologiem.
Varētu likties, ka dators ienācis mūsu dzīvē pavisam nesen, tomēr tik daudz jau paspējis sadarīt! Problēma nav tikai datorā, internetā un informācijas nesējos. Problēma ir pašā cilvēkā. Katrs cilvēks vēlas būt laimīgs, vesels un veiksmīgs, bet nez kāpēc reti kurš vēlas pielikt pūles, lai tāds kļūtu. Visi vēlas visu un vēlams ātri: ātri uzzināt visu, kas notiek pasaulē, ātri sazvanīties, ātri uzjautrināties, ātri izveseļoties, ātri materiāli un garīgi bagātināties. Internets un «informācijas nesēji» dod iespēju visu to ātri iegūt. Bet lielākajā daļā gadījumu tā ir tikai ilūzija, jo katrai lietai nepieciešams pietiekami daudz laika, uzmanības un cilvēciskas piepūles. Un ne kā savādāk.
Kas tad notiek ar cilvēku, kurš «atkarīgs» no interneta? Atbildi sniedz filoloģijas un bioloģijas zinātņu doktore, profesore Tatjana Čerņigovska:
«Jau vairākus gadus zinātnieki runā par tā saucamo ‘dalīto apziņu’. Sadalītu starp cilvēku un dažādām ierīcēm. Informācijas nesēji pārņēmuši daļu funkciju, kuras agrāk bija cilvēka apziņas privilēģija. Tie atceras un analizē. Cilvēki arvien vairāk saaug ar ierīcēm. Acīmredzams kļūst jautājums, kur beidzas mūsu personības «es», kur atrodas robeža starp cilvēku un ierīci.»
Veiciet nelielu eksperimentu — pajautājiet tuviniekiem, draugiem, arī sev — cik telefona numurus no telefona grāmatiņas mobilajā telefonā viņi zina no galvas. Tas būs pārsteigums un visticamāk nepatīkams. Bet vai pie tā ir vainīga ierīce? Jā, ierīces palīdz turot «savā atmiņā» mūsu datus. Tie ir jūsu tuvinieku, draugu, kolēģu un paziņu dati — tas nozīmē, ka tā ir jums svarīga informācija. Kas traucē šo informāciju atcerēties? Kur īstenībā ir problēma?
Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēka smadzenes, kuras aktīvi izmanto datoru un citas interaktīvas ierīces, nevar tikt galā ar informācijas apjomu, kaut arī tām var likties, ka viss ir kārtībā. Šāda cilvēka smadzenes atrodas nemitīgā sasprindzinājumā, no kā cieš arī atmiņa un spriestspēja. Pārmērīga aizraušanās ar globālo tīklu un arī ilgstošas sarunas pa mobilo telefonu var novest pie nervu sistēmas darbības traucējumiem un izraisīt bezmiegu.
«Iestrēgstot» internetā un informācijas nesējos, cilvēks pārtrauc risināt ekonomiskās un sociālās problēmas, kā arī apstājas savā personīgajā izaugsmē. Tāpēc iesakām pievērst īpašu uzmanību un censties ierobežot savu personīgo laiku, ko pavadat pie informācijas nesējiem. Īpaši tas attiecas uz pusaudžiem un bērniem, jo viņu organismiem internets un citas tehnoloģiskās ierīces kaitē visvairāk!
Protams, visu uzreiz atmest ir grūti — mobilais telefons un dators daļēji vajadzīgi darbam, tomēr pamazām varat sākt samazināt gadžetu lietojuma procentu jau tagad.