Referendums: rezultāti
«Dzimta»
«Ja īstenie geju propagandas aizstāvji audzina bērnus, tad viņi netieši ietekmē pašus bērnus. Tas ir absolūti destruktīvi. Pilsoņu pienākums ir aizsargāt bērnus no melīgas ideoloģijas». Zbigņevs Stankevičs.
Beigusies parakstu vākšana (lai ierosinātu referendumu) pret homoseksuālu audzināšanu bērnudārzos un mācību iestādēs. Lai arī mūsu organizācija nebija šīs akcijas iniciators, mēs tajā aktīvi piedalījāmies, jo nevaram būt vienaldzīgi šajā jautājumā. Mūsu analītiskie pētījumi, kas veikti 2014. gadā, uzrāda bīstamas tendences Latvijas sabiedrībā, jo likumdevēju institūcija kopā ar bērnu tiesību aizstāvjiem mēģina pieņemt un «izbīdīt» pašu pieņemto iniciatīvu saistībā ar bērnu tiesību aizstāvību.
Eiroparlaments pieņēma vienu rezolūciju pēc otras, izbīdot tā saucamās «LGBT pārstāvju tesības». Šajās rezolūcijās bija tai skaitā arī šo homoseksuālu ideju ieviešana izglītībā. Un, kaut arī rezolūcija skaitās tikai kā rekomendācija, t.i. Latvijai ir tiesības tās neieviest, bet, tik un tā mēs redzam, ka dažās skolās sociālo zinību stundās jau māca piektklasniekus, ka «netradicionālas orientācijas cilvēki — tas arī ir normāli». Sociālo zinību mācību grāmatas arī izraisa daudzus jautājumus bērnu vecākiem. Katrā gadījumā, šāda veida ideju ieklūšana skolās it nemaz neiepriecina vecākus. Pie tam vēl, tās ielien tik piesardzīgi, pamazām, dažreiz pat slepeni, lai bērnu vecāki par to neuzzinātu. Piemēram, vienā no Rīgas skolām, skolotāja, stāstot par seksu, izdalīja kaut kādas lapas ar attēliem, bet ņemt tās uz mājām aizliedza. Un, bērnu vecākiem to paskaidrot atteicās. Tā arī sanāk, ka vecāki pat iedomāties nevar, kādā veidā stundā tika izraisīta šī tēma. Un, kad viņi redzēja šādu atklātu skolotājas nevēlēšanos informēt par stundas saturu, viņi jo vairāk sāka uztraukties, un jo vairāk saprata, ka tur kaut kas nav labi.
Tieši tāpēc referenduma ierosināšana par likuma ieviešanu, kas aizliedz skolās runāt vismaz par homoseksuālismu, (pat nav jēgas domāt, ka spētu aizliegt arī bērnu seksuālo audzināšanu!) - šāda iniciatīva būtu viens no soļiem bērnu aizsardzības labā.
Nu, kā ir, tā ir — parakstu vākšana ir pabeigta. Pateicamies visiem, kas atrada laiku, lai aizietu pie notāra un notariāli apstiprinātu savu parakstu šajā akcijā. Paldies visiem, kas atnāca uz «mobilajiem» parakstu vākšanas punktiem. Milzīgs paldies visiem, kas paši pēc savas iniciatīvas aktīvi aģitēja un skaidroja kādēļ un kāpēc ir šāda parakstu vākšanas akcija. Veicot iedzīvotāju aptaujas (parakstu vākšanas vietās), mēs novērojām, ka ideja par šādu likuma labojumu lielākajā respondentu vairākuma skatījumā ir klaji nepieņemama, un vienīgais iemesls, kāpēc lielākā daļa respondentu nebija parakstījušies šajā akcijā iepriekš — ir informācijas trūkums.
Laikā, kad mūsu organizācija sāka pievērst šai problēmai aktīvu interesi, un sāka ar to iepazīstināt Latvijas sabiedrību — bija jūtama liela pretestība no Latvijas valdošajām institūcijām, kā arī no masu saziņas līdzekļiem. Izglītības ministrijas pārstāvji pat izteica draudus to skolu direktoriem, kuri bija atļāvuši savās skolās lasīt lekcijas un informēt bērnu vecākus, par vēlmi pieņemt izglītības likumu, kurā bērnusvarētu audzināt homoseksuālā gaisotnē. Visi preses izdevumi (ar ļoti retiem izņēmumiem) atteicās vai izvairījās no publikāciju veikšanas, kas informētu sabiedrību par parakstu vākšanu pret bērnu homoseksualizāciju.
Neskatoties uz šķēršļiem, ar kuriem vajadzēja saskarties mūsu sabiedrībai «Aizstāvēsim mūsu bērnus», akcijas laikā tika savākti un notariāli apstiprināti 13 250 Latvijas pilsoņu paraksti.
Tautas iniciatīvas ieviešana likumā notiek sekojoši. Sākumā iniciatoru grupa savāc noteiktu daudzumu notariāli apstiprinātu parakstu, un uzraksta iesniegumu par jauno likumu Centrālajai vēlēšanu komisijai. Komisija pārbauda, vai ir savākts nepieciešamais parakstu daudzums (30 000), un organizē parakstu vākšanas otro etapu — jau ar administratīvā resursa izmantošanu, t.i. uz valsts rēķina. Tiem, kuri ir parakstījušies pirmajā etapā, otrreiz nav jāparakstās, jo viņu paraksti jau ir reģistrēti. Pēc tam, kad vajadzīgais parakstu daudzums ir savākts, šis likums tiek nodots izskatīšanai Saeimā. Šādā gadījumā Saeima ir spiesta izskatīt šo likumu — tas ir obligāti, tā kā par to nobalsoja 10% vēlētaju. Vienīgi, ja tomēr Saeima, pretēji 10% vēlētāju prasībai, atsakās izskatīt šos likuma labojumus, tad tiek vadīts valsts referendums. Un likums tiek pieņemts, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, neatkarībā no deputātu viedokļa par šo jautājumu.
Tāpēc arī likuma labojumu iniciatoru priekšā bija uzdevums — 12 mēnešu laikā savākt 30 000 notariāli apstiprinātus parakstus, lai nodotu tos Centrālajai vēlēšanu komisijai. Vai jums ir zināms, ka Likums par referendumiem ir bijis izmainīts pavisam nesen — 2012. gadā? Tagad ir jāsavāc 30 000 paraksti, bet līdz 2013. gadam “pārrunu sākumam», t.i. iesniegšanai Centrālajai vēlēšanu komisijai pietika ar 10 tūkstošiem. Ko tas nozīmē? Tieši to, ka savākto 13 250 parakstu pret homoseksuālisma popularizāciju ar pārpalikumu pietiktu, lai organizētu parakstu vākšanas otro etapu, ja vien 2012. gadā deputāti nebūtu aprobežojuši mūsu tiesības uz likumdošanu. Un 2014. gada decembrī bija reāla iespēja vismaz daļēji aizvērt jautājumu par bērnu un jauniešu iesaistīšanu homoseksuālajā un citu medicīnisku noviržu pasaulē.
Ar nožēlu jāatdzīst, ka vietējā elite, labi izglītota ārzemēs, uztrenēta koloniālā stilā, pielieto to vietējiem iedzīvotājiem, ar brīvās gribas pakļaušanu. Tai tādā veidā brīnišķīgi izdodas realizēt savus viltīgos, nekrietnos plānus. Ar visdažādākiem ieganstiem, bet, visvairāk, biedējot ar «lielo, ļauno kaimiņu» — spiežot uz cilvēku bailēm, arvien vairāk tautai atņem cilvēktiesības, un arvien vairāk tautu neitralizē valsts jautājumos. Ciniski aizmirstot, ka tā ir viņu tauta - Latvijas tauta. Kā gan viņi var tā izturēties pret savu tautu — kā pret savas kolonijas iedzīvotājiem?
Maz kurš zina, ka šie 2012. gada labojumi noteic, ka, sākot no 2015. gada 1. janvāra, lai izbīdītu likumīgu iniciāciju no lejas, pirmā etapā būs jāsavāc ne 10 000 un ne 30 000, bet 155 000 paraksti! Viegli iedomāties, cik nereāla — matemātiski tiecas uz nulli — iespēja tautai izvirzīt jelkādu iniciatīvu. Par šo faktu prese un saziņas līdzekļi klusē, ka arī par to, ka notiek notāru apstiprinoša parakstu vākšana par šī labojuma atcelšanu. Faktiski mums ir pilnīgi liegts piedalīties savas valstsveidošanā. Vienīgais kas mums ir atļauts, reizi četros gados ielikt krustiņu pretī tās pašas elites uzvārdam.
Kad labklājības ministrijā saka, ka ar savam vēstulēm un uzstāšanos komisijās mēs atainojam «kādas nelielas sabiedrības daļas viedokli», rodas jautājums: «Kas tad pēc jūsu domām ir sabiedrības viedoklis?» Kā lai viņu atpazīst bez propogandiskām klišejām un statistiskām manipulācijām? Tagad, pēc parakstu vākšanas beigām, ne viena amatpersona mums neatļausies iebilst. Viena lieta ir - savākt parakstus elektroniskā veidā, kas pats par sevi ir ļoti labi, bet pilnīgi kas cits — «DZĪVIE» paraksti, plus notāra paraksts. Tas nozīmē, ļoti augsts motivācijas līmenis. Katrs no 13 250 cilvēkiem izlēma, kā svarīgi atrast laiku, aiziet pie notāra, atsēdēt rindā vai pat divās — apmeklēt citu notāru, jo pirmais atteicās apstiprināt parakstu ( kas īstenība ir noziegums pret LV pilsoni) , samaksāt nodokli 3,00 eiro apmēram, vēl aiziet uz pastu, tur arī tērēt laiku un naudu, lai aizsūtītu paraksta veidlapu uz parakstu vākšanas punktu. Tieši tāpēc savāktie paraksti ir īpaši vērti. Tā ir augstas motivācijas liecība katram kurš parakstījās.
Noteikti ir jāņem vērā, ka šie 13 250 augsti motivēti dzīvie paraksti bija savākti tādos apstākļos:
a) Absolūta pilsoņu neinformētība;
b) Ļoti vāja aktivitāte no pašu akcijas iniciatoru puses;
c) Politiskās spekulācijas, personīgi saistītas ar Lindermani kā akcijas iniciatoru; (vieniem “kremļa projekts», priekš citiem amerikāņu provokācija; pat ja laba ideja, bet saistīta ar Lindermani, jau uzticību neiedveš — “kurš zina, kas viņam prātā, un kā viņš pēc tam mūsu parakstus izmantos», tā domāja daudzi, redzot viņa vārdu.);
d) Absolūta infantila reakcija no inteliģences puses (ar dažiem izņēmumiem), politiķiem, sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem — tie, kuru pienākums ir iedvesmot un izglītot tautas masas;
e) Patstāvīgi mēģinājumi dezinformēt pilsoņus ar maldīgiem stereotipiem «Eiropa = demokrātija = latviskums = tolerance = homoseksuālisms», citam — «Tradīcija = ģimene = krievu pasaule = Putins = nepacietība = totalitārisms» u.c. Šīs asociatīvās rindas ir absolūti nepareizas! Kas no tā sanāk — ka cilvēki, kuri cīnās par ģimenes vērtībām, uzreiz totalitāristi? Tad arī var jautāt, kur pieskaitīt tos, kuri tā uztraucas un cīnās par latviešu nācijas saglabāšanu? Kā gan uzskatīt to Satversmi ar tās 110. un 116. pantiem, ar tās preambulu, galu galā?! Pēc šīs loģikas iznāk, ka visa mūsu valsts konstitūcija ir orientēta uz diktatūras un totalitārisma iestāšanos. Cilvēkus dezinformē, stāstot pilnīgas muļķības! Diemžēl, daudzi ir noticējuši šīm muļķībām, un nav atnākuši parakstīties.
Viss tas tikai traucēja vākt parakstus. Likās viss strādā pret, viens šķērslis nomainīja otru. «Par» — tikai milzīgs entuziasms no atsevišķiem cilvēkiem un cilvēku grupām, kuru skaitā ir arī jūsu padevīgais kalps — «Dzimta», kā arī pilsoņus, kuriem veselais saprāts liek reaģēt. Sakiet, kā var cerēt uz uzvaru tādos apstākļos? Rēķināties nevar — bet cerēt var un vajag. Jā, bija grūti, jā — nav savākti 30 000 vajadzīgo parakstu. Vai tā ir sakāve? Nekādā gadījumā. Tā arī ir uzvara. Pirmkārt, tāpēc, ka tagad par šo jautājumu var iestāties visas tradicionālas konfesijas, sabiedriskās organizācijas un politiķi, tā kā tas vairs nav “Lindermaņa projekts». Otrkārt, 13 250 augsti motivēti parakstījušies pilsoņi, kas parakstījās absolūti necilvēciskos apstākļos, ir neapstrīdama liecība un pierādījums pilsoņu vienotībai šajā jautājumā. Atkārtošos, būtu šie paraksti savākti 2 gadus atpakaļ (kad bija spēkā vecais likums), mums būtu pienākums novadīt referendumu.
Tagad neviens ierēdnis, ne viens deputāts nevarēs skaļi teikt: «No kurienes jūs ņēmāt, ka to cilvēki nevēlās skolās?» Tagad viņiem būs jāreaģē. Mēs neesam tiesīgi pamest iesākto, un esat mierīgi — mēs gatavojam nākošo soli. Organizācija «Dzimta» gatavo nākošās vēstules un pieprasīs no valsts amatpersonām adekvātas atbildes. Mēs pārāk labi apzināmies «tolerances stundu» ieviešanas biedējošas sekas. Ideāli redzams, kā šis ļaunums mēģina iesprāgties visos izglītības caurumos, un kādā bezdibenī krīt visas tautas, kuras ievieš pie sevis šo ļaunumu.
Mēs pārāk spilgti izjūtam personīgo garīgo kritumu. Mēs esam apņēmušies to apstādināt. Priekš mums tas nav tikai izdzīvošanas jautājums. Priekš mums tas ir — cilvēka augšāmcelšanās, jēgpilna dzīve un dzimtas turpinājums.