Imperiālisma prostitūta vai Veselības ministrija nebrīdina — 1
Eduards Varvārins
«Ja tu kontrolē ēdiena piegādi, tu kontrolē tautu»
Ārlietu padomes loceklis Henrijs Kisindžers
Kas ir ĢMO? ĢMO — tie ir transgēni organismi, kuru iedzimtais materiāls ir pārveidots ar gēnu inženierijas palīdzību, ar mērķi piedot viņiem sev vēlamās īpašības. Vai burtiski: ģenētiski modificēti organismi. Skan nevainīgi, vai ne? Tad, ko gan īstenībā sevī ietver ĢMO? Kā saka: vai velns ir tik ļoti melns, kā viņu mālē? Tiksim skaidrībā. Zemāk es sniedzu brīvi pieejamus faktus.
Iesākumā mazliet no vēstures.
Ar mutāciju, nebīstieties, selekciju cilvēki sāka nodarboties vēl ilgi līdz Darvinam un Mendelim.
|
Čārlzs Roberts Darvins |
Gregors Johans Mendelis |
Maza atkāpe. Ja Darvinu zina visi skolnieki, tad es jūs iepazīstināšu ar Georgu Johanu Mendeli (1822—1884) — austriešu biologs un botāniķis, ģenētikas mācības, kas vēlāk tika nosaukta par mendelismu, pamatlicējs. Viņa atklātās monogēno pazīmju iedzimtības likumsakarības (šīs pazīmes tagad ir zināmas kā Mendeļa likumi) kļuva par pirmo soli ceļā uz mūsdienu ģenētiku.
Turpināsim. Iesākumā, mūsdienu valodā runājot, biotehnoloģijas sāka pielietot maizes cepšanā, vīna gatavošanā, alus gatavošanā, skābpiena produktu ieguvē, etiķa esences ieguvē utt. 20. gadsimta otrajā pusē selekcijas materiālu sāka gatavot mākslīgi, speciāli ģenerējot mutācijas, iedarbojoties ar radiāciju vai kolhicīnu (populārs mutagēns, kas izraisa ģenētiskas izmaiņas — mutāciju) un atlasot nejauši parādījušos pozitīvos rezultātus. Tomēr vētrainu attīstību tā sasniedza sākoties antibiotiku ērai 40—50-tajos gados.
Un panesās. 60-tie gadi – lopbarības rauga un aminoskābju ražošana. Bet 70-tajos gados biotehnoloģijas saņēma jaunu impulsu — gēnu inženieriju. Sasniegumi šajā jomā ne tikai paplašināja mikrobioloģisko rūpniecību, bet pašos pamatos izmainīja mikroorganismu ieguves un selekcijas metodoloģiju — producentus (organismus, pamatā zaļos augus, kas spējīgi sintezēt organiskās vielas no neorganiskajām fotosintēzes procesā; tie ir visi autotrofi).
Par pirmo gēnu inženierijas produktu kļuva cilvēka insulīns, kuru producē zarnu nūjiņas E.coli (viena no viņas paveidiem savā laikā sacēla lielu troksni Vācijā, bet par to zemāk), kā arī zāļu, vitamīnu, fermentu un vakcīnu pagatavošana. Šajos gados tika izstrādāti gēnu inženierijas pamatuzdevumi, ārpus dzīva organisma tika konstruētas jaunas ģenētiski aktīvas struktūras (rekombinantās (himerās) DNS) un organismu ar jaunām īpašībām radīšana.
1983. gadā zinātnieki, pētot augsnes baktēriju, kas veido uz koku stumbriem un krūmiem izaugumus, atklāja, ka tā pārnes personīgā DNS fragmentu uz auga šūnas kodolu, kur tā iekļaujas hromosomā un tiek atpazīta kā savējā. No šī atklājuma brīža arī sākās augu gēnu inženierijas vēsture.
Kā pirmā mākslīgo gēnu manipulāciju rezultātā sanāca tabaka, neievainojama priekš kaitēkļiem, pēc tam 1994. gadā gēnu-modificēts «Monsanto» firmas «Flavr-SAVR» tomāts. Atšķirībā no ciltsbrāļiem, tas mēnešiem tika uzglabāts zaļš aukstā telpā, bet nokļūstot siltumā, uzreiz pārvērtās par koši sārtu dārzeni. Labās tomāta īpašības parādījās pateicoties dziļūdens kambalas aukstumizturīgumam. Savienot zivi ar dārzeni, ģenētiķiem palīdzēja agrobaktērijas, kuriem audzēju gēnu vietā ielika kambalas gēnus. Pēcāk ģenētiķi izveidoja aukstumizturīgu kartupeli, krustotu ar sniegpulkstenīti, kukurūzu un soju, kas izstrādā indi un patstāvīgi aizsargājas no kaitēkļiem, sausumizturīgu labību ar skorpiona gēnu, soju, rapsi, gurķus, kartupeļus, bietes, ābolus un daudzus citus.
Jaunas šķirnes izveidošana ar klasisko metodi — selekciju (veicot plašas gēnu grupas izmaiņas ar krustošanas palīdzību, radiāciju vai ķīmiskajām vielām, cerot uz gadījuma pazīmju sakritību pēcnācējos un augu ar vajadzīgajām īpašībām atlase) prasa vairāk kā 10 gadu neatlaidīga darba. Tagad zinātnieki iemācījās darīt tā, lai gēns strādā vajadzīgajos orgānos un audos (saknēs, bumbuļos, lapās, graudos) un vajadzīgajā laikā. Tagad jaunā transgēnā šķirne var tikt iegūta 4—5 gadu laikā.
Par to, ka biotehnoloģija ir cilvēces nākotne, neviens nešaubās. Ar gēnu inženierijas metožu palīdzību var atrisināt daudzas problēmas, tādas kā bads, iedzimtas slimības, klimata izmaiņas un citas.
Protams, iesākumā par transgēniem visi priecājās, par cik pamatā un vissvarīgākais arguments ĢMO ražotājiem un viņu atbalstītājiem bija ekonomiskie ieguvumi. Bet kā izrādījās, ĢMO ietekme uz cilvēku, tas ir uz veselību, uz viņa reproduktīvajām spējām pienācīgā kārtā netika pētīta, bet ja tika pētīta, tad informācija, kas ieplūsts plašsaziņas līdzekļos, cik nāvīgi bīstami ir šie produkti, izsauc šoku.
Transgēnu ražotāji sola zemākas izmaksas un ražas palielināšanos. ĢMO kultūru sējumi necieš no parazītiem, piemēram, kartupeļi, kas ir noturīgi pret kolorado vabolēm. Pie tam, transgēni viegli panes lauku apstrādi ar herbicīdiem, kas iznīcina nezāles, tas ļoti atvieglo lauku apstrādi un lielā mērā ekonomē laiku un līdzekļus. Citiem vārdiem sakot, ražotāji sola, ka ĢM-sēklas nes divas-trīs reizes lielāku ražu, ir noturīgi pret kaitēkļiem un herbicīdiem, kā arī pret toksīniem un smagajiem metāliem. Piemēram, modificēta soja var maksāt divas — trīs reizes lētāk par saviem dabīgajiem analogiem. Bet ražotāja peļņa būs vēl lielāka, piemēram, desa, kas satur transgēnos produktus, viņu daļa sastāda apmēram trīs procentus, bet gatavās produkcijas pašizmaksa pazeminās par divdesmit pieciem procentiem. Tā ir ļoti laba peļņa.
Tas nozīmē, ka no ekonomiskā viedokļa ĢMO — ļoti izdevīgs līdzekļu ieguldījums. Bet tas nav visiem. Virspeļņu saņem tikai tie, kas stāv aiz viņu radīšanas un agresīvas izplatīšanas. Tie nav vienkārši turīgi biznesmeņi. Katra jauna ĢM-organisma radīšana, pēc ekspertu vērtējuma, maksā apmēram trīs miljonus ASV dolāru, kaut arī kopējā geno-modificēto šķirņu un veidu skaits ir jau krietni pāri tūkstotim.
Šāda veida fokusi ir pa spēkam tikai lielām transnacionālām korporācijām. Un tādiem kolosāliem ieguldījumiem ir jāatmaksājas. Ap astoņdesmit procentiem visu reģistrēto ĢMO pieder industrijas radītājai — firmai «Monsato» (ķīmiskās rūpniecības uzņēmums ASV), divi nākamie spēlētāji pēc savas varenības tirgū — šveiciešu «Signeta» un vācu «Baier». Šīs firmas nopelna pārdodot patentu tiesības ĢMO audzēšanai, ĢM-kultūru sēklām, saistītajiem pesticīdiem un lauksaimniecības tehnikai. ĢM-kultūru sēklu tikai viena gada apgrozījums, pēc «Grinpisa» ekspertu vērtējuma , sastāda ap piecdesmit miljardiem eiro, dotajā lielumā netiek iekļauti ienākumi no pesticīdu tirgošanas, patentu tiesības un pārējais. Dabiski, ka aiz šādām summām stāv diezgan ietekmīgi spēki, spējīgi izveidot varenus lobijus. Vislielākais no tiem ir «Group Life America» — lauksaimnieku korporāciju asociācija, kurā ietilpst tādi giganti kā «BASF», «Baier Grup-saisen», «Dou Agrosainses», «Monsato» un «Signeta».
Bet pieminētā asociācija — tie pat tuvu nav visi ĢMO atbalstītāji. Par tiem, kas vēl ir ieinteresēts šajā nozarē mēs parunāsim nākošajā rakstas daļā.