Zviedru pieeja bērnu aizstāvēšanai
Gadījums, notikušais ar Kristīnes ģimeni, kura uz kādu laiku bija aizbraukusi no Latvijas uz Zviedriju, ļoti uzskatāmi parāda tos paņēmienus, kurus izmanto sociālie dienesti viltus «bērnu aizsardzībai». Pavisam nenozīmīga, pat izdomāta iemesla dēļ bērnu ieliek audžuģimenē, un, solot, ka tas tikai īslaicīgi, izviļ mātes piekrišanu. Viņa bija tik lielā sajūsmā par to, kā ir organizēta dzīve Zviedrijā, ka juta pilnīgu uzticību visiem varas pārstāvjiem.
Viņa pat nesaskatīja neko dīvainu šajā piedāvājumā — ne no šā, ne no tā ļaut bērnam padzīvot pie svešiem cilvēkiem. Tādā veidā māte katru vakaru atnāk uz bērnudārzu pie saviem bērniem-dvīņiem, bet paņem uz mājām tikai vienu no viņiem. Otrs tiek aizvests uz audžuģimeni, neskatoties uz bērna raudām un protesta kliedzieniem. Tā vajag. Visi pieaugušie šī pasākuma dalībnieki savā starpā mīļi sarunājas. Visi ir kulturāli, pieklājīgi cilvēki. Neviens «netaisās atņemt bērnu». Tomēr, vienā brīdī mātei aizliedz tikties ar bērnu, un tikai tad ģimene, pilnīgi zaudējot ilūzijas par šo cilvēku «labiem nodomiem», steidzami rīkojas radikāliem paņēmieniem. Intervijā Kristīne stāsta, cik viltīgi izliek savus slazdus Zviedrijas juvenālieši, un kādā veidā izdevās izraut bērnus no viņu ciešiem un ciniskajiem nagiem.