Uzmanību! Tolerance!
Natālija Golubeva un Artūrs Razumov
Tolerance ir tādu cilvēku agresija, kuri paši ir lemti iznīcībai, jo ir nodevuši savas ģimenes un savas zemes pamatvērtības. Šie cilvēki velk sev līdzi visus, kuri pieņem viņu mācību.
Šis vārds jau daudziem ir apnicis līdz kaklam. Pēdējā laikā to lieto arvien biežāk un biežāk, vietā un nevietā. Rodas pamatots jautājums – ko tas patiesībā nozīmē, un kam tas būtu vajadzīgs.Mēs varam pēc sirds patikas iedvesmoties no politiķu un ierēdņu saldajām runām, kas slavē un cildina “harmoniju daudzveidībā”. Varam aplūkot fotogrāfijas, kurās visi apkampjas viens ar otru un atplaukst baltzobainos smaidos, demonstrējot gan prieku par “draudzību un vienlīdzību”, gan brīnumus, ko radot “iecietība pret citādiem uzskatiem, tikumiem un ieradumiem”. Varam lasīt šī vārda skaidrojumu dažādos avotos, uzticoties to objektivitātei un atbilstībai faktiskajai situācijai.
Bet var iet arī citu ceļu. Daudzi visticamākais būs pārsteigti, bet jēdziens “tolerance” vairāk attiecas uz medicīnu, nekā uz sociālajiem aspektiem. Un tā, “Lielā medicīnisko terminu skaidrojošā vārdnīca” atklāj mums pārsteidzošas lietas par šo vārdu:
“Tolerance – pazemināta vai pilnībā iztrūkstoša normāla reakcija uz jelkādām ārstniecības vai citām vielām, kam būtu jāizsauc organismā noteiktu simptomu parādīšanos”.
Psiholoģijas izpratnē tolerance tiek aplūkota kā pavājināta reakcija uz kādu no nelabvēlīgajiem faktoriem, jo samazinājies jūtīgums pret to. “Psihiatrijas terminu vārdnīcā ir teikts”: “Daudz plašākā nozīmē tiek runāts par terapeitisko toleranci, gadījumos, kad psihiskas saslimšanas nepadodas ārstēšanai”.
Tolerance ir termins farmakoloģijā, ar ko apzīmē organisma spēju veidot pretestību pret kādu vielu vai zālēm tā, ka ir nepieciešams palielināt vielas devu, lai saglabātu nepieciešamo tās iedarbību uz organismu. Līdz ar tolerances iestāšanos palielinās ne vien vielas aktīvās, bet arī letālās devas robeža. Jo lielākas devas un jo biežāk kāda viela tiek uzņemta, jo ātrāka tolerance veidojas. Tolerance parasti pazūd pēc kāda laika, kad tiek pārtraukta vielas lietošana. (Vikipēdija)
Vai jūs ievērojāt atslēgvārdus - “ iztrūkstoša normāla reakcija”, “nelabvēlīgs faktors”, “psihiska saslimšana”? Tie nozīmē apātiju, vienaldzību un kritumu tur, kur būtu jābūt kādai adekvātai rīcībai un veselīgai reakcijai uz notiekošo.
Jēdzienu “tolerance” mēs varam atrast arī Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas izdotajā vārdnīcā, kurā “tolerance” nozīme sekojošo: “Iztrūkstoša vai pavājināta reakcija uz kādu nelabvēlīgu faktoru, kas ir kā rezultāts pazeminātam jūtīgumam pret tā iedarbību. Piemēram, tolerance pret trauksmi izpaužas kā paaugstināta iekšēji-emocionālā rekcija uz draudošo situāciju, lai gan ārēji vērojama izturība, paškontrole, spēja ilglaicīgi panest negatīvu ietekmi, nesamazinot pielāgošanās spējas."
Citiem vārdiem sakot, tolerance ir parādība, kas nav labvēlīga veselībai. Viena lieta ir tad, ja zināmu toleranci sevī izstrādā cilvēki, kas savas darbības ietvaros ir saistīti ar bīstamām situācijām un lielu nervu spriedzi (glābēji vai mediķi, kas strādā dabas katastrofu, cilvēku izraisītu katastrofu vai teroraktu zonās), bet pavisam cita lieta, kad tolerance tiek likta Dieva vietā un kad tā tiek uzspiesta visiem bez izņēmuma.
Tās valstis, kuras ielaida sevī šo mēri, jau vāc savas neapdomīgās rīcības augļus:
- Lielbritānijas ministru kabinets “palūdza” pilsoņus neradīt šoku saviem “bioloģiskajiem partneriem” ar saviem kaklā pakārtajiem krustiņiem. Īpaši neklājas krustiņu valkāt ejot uz darbu, jo tas var kaut kādā veidā aizskart kolēģus, tāpēc šāds pārkāpums tiek sodīts ar atlaišanu no darba;
- Kanādā pedofīliju atzina par vienu no seksuālajām orientācijām, jo pret to izteicās tikai viens parlamenta loceklis. Visi pārējie bija “par”. Jābūt taču iecietīgiem pret citu uzskatiem! Lūk kāda tolerances kultivēšana;
- Pateicoties “demokrātijai” un citiem “civilizācijas labumiem”, kāds teātris tika iesūdzēts tiesā par politiskā korektuma trūkumu: tā uzvedumā nepiedalījās neviens afroamerikānis, neviens seksuālo minoritāšu pārstāvis, neviens invalīds un neviena sieviete. Tik tiešām pilnīgi nederīgs teātris!
Kā jums tas patīk?
Tolerance ir cieši saistīta ar politkorektumu. Pēc būtības tās abas ir ļoti līdzīgas parādības – gatavība paciest citu izteikumus, viņu attieksmi un uzskatus, pat pašus dīvainākos un šokējošākos, pieņemt viņu uzvedību, pat tad ja tā ir neadekvāta, respektēt citu viedokļus un pārliecību, pat tad ja jūs tiem nepiekrītat un tos neatbalstāt.
Un visu noteikti vajag pateikt tā, lai tikai kādu neaizvainotu! Piemēram, zagli, nedod dievs, nosauksi par zagli, tas taču ir gandrīz kā apvainojums! Pieņemsim, ka viņš ir “cilvēks ar alternatīvu līdzekļu iegūšanas veidu”.
Padomājiet par to. Vai tas nav uzbrukums cilvēka Brīvajai gribai, kas sākotnēji tika dota katram? Vai tā nav vardarbība un barbarisms? Vai ne tā noved pie cietsirdības un stulbuma visus tos, kas pieņēmuši šo briesmīgo reliģiju, ko sauc par „politkorektumu” un iecietību, jeb „toleranci”?
Daudziem tas vairs nav noslēpums, ka tolerance tiek ieviesta, lai cilvēki pilnībā zaudētu spēju pretoties nelabvēlīgiem faktoriem, spēju nosargāt savu vietu zem Saules, spēju rīkoties saskaņā ar saviem iekšējiem principiem, spēju aizsargāt savu ģimeni, savus radus un draugus, savas mājas un savu zemi. Jo šādas pazemīgas amēbas, kas zaudējušas saikni ar reālo dzīvi, ir daudz vieglāk vadīt, tas ir tikpat kā 2x2!
Tolerants un politiski korekts cilvēks pēc savas būtības ir dziļi nelaimīgs un tāpēc bezgala cietsirdīgs cilvēks, kurš vēlas atriebties visiem, kas vēl necieš tikpat ļoti kā viņš. Galu galā viņš jau ir pieradis ne tikai pie smoga un pilsētas trokšņa, bet arī pie pazemojumiem, agresijas, pastāvīgas trauksmes sajūtas, bezcerības un izmisuma.
Šāds cilvēks ļoti bieži ir liekulīgs, melīgs un bailīgs, jo ir atrauts no savas Dzimtas, Tautas un Dzimtenes. Viņš dienu no dienas cenšas apslāpēt savu sirdsapziņu, kura viņam atkal un atkal atgādina par šī ceļa nepatiesumu un reālo bezizeju.
Šāds cilvēks baidās no tiešas un godīgas sarunas, no skaidriem un konkrētiem izteikumiem, no atklāta dialoga un neatlaidības. Viņš baidās un tajā pašā laikā neieredz tos, kas ir stiprāki, veselāki, laimīgāki, gudrāki un drosmīgāki – un atkal tikai savas mazvērtības dēļ. Tāpēc viņš cenšas šādus cilvēkus iznīcināt, vērpjot slepenas intrigas.
Protams, šāds cilvēks var ieņemt augstu stāvokli sabiedrībā, viņam var piederēt dažādi materiālie labumi, politkorektums un tolerance šeit ir pašā laikā, tomēr nāvējošā inde turpinās savu iedarbību uz cilvēka personību.
Veids, kā tolerance izpaužas mūsdienās, ir smalks un likumīgs agresijas paveids. Tolerance ir tādu cilvēku agresija, kuri paši ir lemti iznīcībai, jo ir nodevuši savas ģimenes un savas zemes pamatvērtības. Šie cilvēki velk sev līdzi visus, kuri pieņem viņu mācību.
Esiet uzmanīgi, turieties pa gabalu no šīs sērgas!
Lai gan viņu pusē ir tikai tukša demagoģija, tomēr uz kādiem tā rada gudrības un racionālisma iespaidu. Tieši tāpēc tiek pieņemti dīvaini likumi, kas ir pretrunā veselajam saprātam.
Izeja ir vienkārša un pašsaprotama – iestājieties par ģimenes un tautas tradicionālajām vērtībām, cieniet tās, jo tajās ir ietverta neizsmeļama gudrība un senču dzīvesziņa. Tā ir tā auglīgā augsne, pateicoties kurai ir iespējams izveidot sevī vislabākās cilvēciskās īpašības, lai dzīvotu nevis ilūzijās, bet sasniegtu patiesu uzplaukumu visās dzīves sfērās. Tas arī ir tas nezūdošais pamats, kas palīdz cilvēkam pastāvēt visgrūtākajās dzīves situācijās, palīdz nenovirzīties no mērķa, dod spēju pieņemt lēmumus un drosmi uzņemties atbildību!
Sniedz ticību sev, cilvēkiem, brīnumiem, laimei un mīlestībai! Ļauj būt godīgam pašam pret sevi, dod spēju ieraudzīt skaisto gan cilvēkā, gan dabā, dod spēku slēgt svētu savienību starp vīrieti un sievieti un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi! Atcerieties par to, domājiet par to!
Un lai Dievs dod mums gudrību, sirds skaidrību un mūsu senču gara spēku!