Par terminu «vecāku vara»
Jeļena Korņetova
Šo dokumentu («Par terminu „vecāku vara“») būtu vēlams lietot kā ieroci cīņā ar, tā saucamajām, «Bāriņtiesām»! Jo šis dokuments ir Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu komisijas jau 2002. gada 19. februāra slēdziens par termina «vecāku vara» juridisko pielietojumu (kā atbilde LR Saeimas Juridiskā biroja lūgumam sniegt konsultāciju).
Komisija ļoti izsmeļoši izskaidrojusi visus argumentus par labu šī termina «vecāku vara» lietošanai (!), tostarp paskaidrodama, ka «varas» jēdziens nav obligāti saistāms ar vardarbību, pakļaušanu vai citām ļaunuma izpausmēm, bet, ka tas vairāk saistāms ar vecāku tiesībām un pienākumiem, vadību un atbildību, un tieši tādā veidā tas saprotams visos likumdošanas aktos. Mums ir valsts vara, tiesu vara utt., bet mēs taču neatsakāmies no tām kā vardarbības cēloņiem. Vēl vairāk, eksperti norāda, ka pastāv acīmredzami absurdi centieni pielīdzināt mūsu latviešu valodas terminoloģiju angļu valodas terminoloģijai, un min faktu, ka nav nekādas nepieciešamības atņemt vecākiem varu tikai tāpēc, ka angļu valodā šim vārdam ir cita nokrāsa un viņu kultūrā tas tiek saprasts savādāk. Šajā slēdzienā tā arī teikts: «Nebūtu pareizi akli sekot termina izvēlei vai maiņai citā valodā».
Un vēl kāds citāts, kurš atklāj, cik patiesi veselīga bijusi izpratne par bērnu tiesību aizsardzību pirms 10 gadiem: «„Bērna tiesību un interešu prioritātes“ ievērošana ietilpst vecāku pienākumos arī „vecāku varas“ ietvaros. Tomēr, absolutizējot šo prioritāti, tiek mazināta vecāku loma un atbildība un tas kopumā nevar nākt par labu nepilngadīga bērna interesēm tieši vecuma īpatnību dēļ».
Tas ir tieši tas aspekts, kurš pašos pamatos neapmierināja attiecīgās starptautiskās organizācijas — organizācijas, kuras jau tad centās virzīt juvenālās idejas – mūsu domāšanas veids, mūsu cilvēciskā pieeja problēmai, mūsu cilvēku darbība konkrētās situācijās. Mēs negriezām visu ar kājām gaisā, bet mums piemita veselais saprāts, kas, pats par sevi saprotams, bija pilnīgi nepieļaujami. Turpinājumā citēju komisijas viszaimojošākos vārdus (izejot no juvenāļu skata punkta): «Bērnu vadīšana labos tikumos, kas dažkārt saistīta ar vajadzību paklausīt vecākiem, nav nekas slikts. Tas pat ir vecāku uzdevums labākas bērnu nākotnes vārdā. Tas nav jāuzskata par bērnu tiesību pārkāpumu vai aizskārumu». Neticami! To ir teikuši zinātnieki, kādi pierādījumi vēl būtu vajadzīgi?
Slēdzienu parakstīja komisijas priekšsēdētāja V.Skujiņa un komisijas zinātniskā sekretāre M. Ķirīte. Konkrētais dokuments tekstuāli apstiprināts 2002. gada aprīlī kā LZA Terminoloģijas komisijas lēmums, un, nenoliedzami, tam ir savs juridiskais spēks. Tajā pašā laikā, mēs zinām, ka akadēmiķu slēdziens netika ņemts vērā un jau pēc gada termins «vecāku vara» tika pilnībā izņemts no Latvijas likumdošanas.
Rodas jautājums: «Kā interesēs mūsu deputāti izdod likumus?»